Kopsolī ar pasauli. Intervija ar Timothy W. Ventimiglia

Kopsolī ar pasauli. Intervija ar Timothy W. Ventimiglia

Kā jūs, būdams žūrijas priekšsēdētājs, raksturotu vērtēšanas procesu?

Bija ļoti interesanta dinamika starp mūsu sākotnējiem vērtējumiem, ko veicām individuāli, un tiem, kas radās, esot šeit, Rīgā, un klātienē kopīgi apskatot iesniegtos darbus. Mēs grupējām projektus, salīdzinājām tos. Ne tikai vienu pret otru, bet arī ņemot vērā to, kā tie iederas potenciālajos tirgos. Mani ļoti pārsteidza neiedomājamā pieteikumu daudzveidība visos aspektos. Bija ļoti plašs spektrs dizaina jomu ziņā, iekļaujot grafikas, produktu, modes dizainu, digitālos risinājumus, vizuālās identitātes. Tikpat plašs bija dizaineru pieredzes spektrs, sākot no studentiem un jaunuzņēmumiem līdz jau sevi pierādījušām dizaina studijām.

Kādas stiprās puses jūs saredzat dizaina nozarē Latvijā?

Latvijas dizains šobrīd ir attīstības fāzē, tam sevi no jauna jāapliecina. Padomju laikā Latvijā ražoja radio, fotoaparātus un vilcienus, un virkni citu svarīgu lietu, bet tas posms ir garām. Tagad jums ir jauna apņēmīgu uzņēmēju paaudze ar jauniem, spēcīgiem projektiem. Šis uzņēmējdarbības gars, iespēju meklēšana un spēja tās likt lietā bija ļoti klātesoši arī konkursa darbos. Vēl bija vesela virkne sociāli orientēta dizaina, kuru pamatā ir morālas vērtības un kas risina ļoti specifiskas vajadzības. Līdz ar to dizains veselībai un labsajūtai arī šķita spēcīgs.

Ir labi domāt par Latvijas dizainu, tā tradīcijām, kompetencēm, bet būtu kļūda to darīt izolācijā. Būtiskāk ir saprast, kā Latvija ir savienota ar pārējo pasauli, kāda ir tās loma globālajā tirgū.

Kurus darbus jūs gribētu izcelt šī gada balvas kontekstā?

Bija darbi, kas bija izteikti priekšā pārējiem. Filmu festivāla identitāte — absolūti kompetents risinājums, lieliski izpildīts visos līmeņos, labi pasniegts, fleksibls, jautrs. Ir dizains, kas risina nopietnas problēmas un ir sabiedrībai kritiski nepieciešams, bet arī jautrība ir dizaina daļa.

Vērtējot iesniegtos darbus, mēs domājām arī par to, kas ir to pasūtītājs. Diemžēl projektus, kurus pasūta valsts vai pašvaldības, ļoti reti var saukt par labu dizainu. Bet tādam tam vajadzētu būt, jo tas sasniedz lielāko iespējamo auditoriju. Liepājas mājaslapa vienkārši strādā — vienalga, vai tev ir 10 vai 60 gadi, tu atradīsi nepieciešamo. Es augstu novērtēju arī tās angļu valodas kvalitāti. Tas piesaista ārzemju apmeklētājus un liek viņiem justies gaidītiem. Un no cilvēku piesaistīšanas ir arī ekonomiskais labums. Apbalvojot šo darbu, mēs ceram, ka tas kalpos kā kvalitātes standarts arī citiem šāda līmeņa projektiem.

Kāds, jūsuprāt, ir labs dizains?

Laba dizaina kodols ir inovācijas. Tās pamatā ir jaunas idejas, jauni domāšanas veidi, iespējams, par tām pašām vecajām lietām. Tajā pašā laikā tajā ir arī amata prasmes. Šo sakot, tu varbūt iztēlojies galdu, bet arī labā mājaslapā un logo ir šī amatnieciskā meistarība, rūpes par detaļām.

Mūsdienās labs dizains tiek vērtēts citādāk nekā agrāk, kad mūsu uztvere sakņojās industriālā dizaina tradīcijā. Sociālā un vides ietekme ir kļuvušas par nozīmīgu kritēriju. Mēs to apzināmies daudz vairāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Jūs pats strādājat izstāžu dizaina un muzeju plānošanas sfērā. Kā jūs komentētu konkursa darbus, kas pārstāv šo jomu?

Izstādes dizainu ir grūti novērtēt, redzot tikai dažas bildes un neaizejot uz izstādi. Es zinu, ka Latvijā izstāžu dizains ir spēcīga joma, šeit ir labi praktiķi. Dažādu disciplīnu, arhitektūras, grafikas dizaina, teksta, satura veiksmīga savienošana bija arī vairākos projektos, ko es redzēju. Man ļoti patika izstāde “Melnās mākslas darbnīca”, interaktīva, līdzdalību rosinoša. Līdzdalība, kad apmeklētājs izstādei dod savu pienesumu, kaut ko izveido, šobrīd ir ļoti aktuāla tendence.

Vai varat nosaukt vēl kādas tendences?

Izstāžu veidotāji arvien vairāk domā par apmeklētāju interesēm un vajadzībām, spriež par mērķauditoriju. Senāk muzejs bija autoritatīva zināšanu krātuve, un tu kā apmeklētājs varēji justies privileģēts to iepazīt. Tagad tas ir pielāgots gala lietotājam. Apmeklētāji ir ļoti dažādi. Vietējiem iedzīvotājiem vajag mainīgas ekspozīcijas, tūristi gaida kaut ko paliekošāku, ikoniskāku. Ir skolēnu grupas. Manuprāt, izstādes ir lieliskas vietas neformālajai izglītībai. Visu mūžu skolotāja nebūs līdzās, tāpēc svarīgi jau agrā vecumā apgūt neformālās mācīšanās prasmes, attīstīt zinātkāri, pašiniciatīvu, vēlmi iepazīt ko jaunu. Muzejs uz to var iedvesmot, iespējams, pat vairāk nekā skola.

Es esmu strādājis pie vairākiem etnogrāfiskajiem muzejiem. Pēdējos 10–15 gados etnogrāfija piedzīvojusi zināmu reprezentācijas krīzi. Kam pieder tie objekti? Kurš par tiem drīkst izteikties? Ko tie reprezentē? Kāda ir vēsturisku kolekciju loma mūsdienu sabiedrībā?

Nesen pabeidzu darbu Vīnes Etnoloģijas muzejā (Weltmuseum Wien), kurā ir 500 gadus seni eksponāti, piemēram, acteku galvasrotas un tamlīdzīgi. Ko tie dara Vīnē? Muzejs spēra drosmīgu soli, izstādot ne tikai šos objektus, bet pirmkārt — to stāstus. Kāpēc tie tika kolekcionēti, kāpēc tie ir interesanti un, iespējams, aktuāli joprojām. Ekspozīcija parāda kuratori izpēti, pūles, kas ietver sevī informāciju par dažādiem avotiem un starpkultūru sadarbībām, kam apmeklētājam līdz šim nav bijusi piekļuve. Tas atspoguļo arī mūsu demogrāfijas jautājumus, kas kļūst arvien sarežģītāki. Mums ir jauktas izcelsmes, jauktu reliģiju ģimenes. Tas vienkārši ir fakts. Tāda ir cilvēce. Ir būtiski aplūkot šīs tēmas arī caur etnogrāfijas prizmu.

Kāpēc dizaineriem būtu jāpiedalās Latvijas Dizaina gada balvā?

Tā noteikti ir mārketinga iespēja tiem, kas ir kaut ko jaunu izgudrojuši vai radījuši. Nacionāla mēroga balvas saņemšana ir nozīmīgs sasniegums, kam vajadzētu veicināt projekta atpazīstamību un uzticamību tirgū. Nākamajiem gadiem es ierosinātu citu balvu sistēmu, jo ar pūļa finansēšanas platformām, draugiem un donoriem naudu var piesaistīt. Grūtāk ir piekļūt tiem, kas patiešām varētu ko ietekmēt. Kā būtu, ja visi konkursa uzvarētāji varētu kopīgi pabrokastot ar premjerministru? Pēkšņi ietekmīgākajai amatpersonai nāktos saprast, cik dizains ir svarīgs. No otras puses, varbūt Latvijas dizaineriem ir svarīgi nokļūt ārpus valsts robežām. Šajā gadījumā Latvijas kultūras vēstneši, atašeji varētu iekļaut valsts labākā dizaina izrādīšanu savā dienaskārtībā. Tas pavērtu plašākas iespējas ne tikai konkrētajiem dizaineriem un uzņēmumiem, bet nozarei kopumā. Tā būtu balva, kas ir vērtīgāka par naudu.

Intervijas autore: Veronika Viļuma