Darīt ar prātu. Intervija ar Pieter Kool

Darīt ar prātu. Intervija ar Pieter Kool

Vai jums bija priekšstats par Latvijas dizainu, pirms tikāt uzaicināts vērtēt konkursā iesniegtos darbus?

Man nebija priekšstata. Tu vari pateikt — lūk, tas ir itāļu, meksikāņu vai, iespējams, holandiešu dizains... Bet latviešu? Nē, es par to nezināju, taču es arī nedomāju, ka īpašs “Latvijas dizains” būtu kaut kas, uz ko tiekties. Atpazīstamība ir saistošs aspekts, bet dizaineriem daudz svarīgāk būtu fokusēties uz problēmām, kuras nepieciešams risināt, vai stāstiem, kurus viņi vēlas izstāstīt.

Konkursā bija vairāki interesanti un ļoti labi projekti. Tas, kas man ir īpaši palicis prātā, ir fakts, ka diezgan daudzi projekti, kuru idejas bija ļoti labas, bija vairāk vai mazāk pirmā vai otrā prototipa stadijā. Daudzi no tiem nešķita pabeigti. Mēs, žūrija, saskatījām lielu potenciālu, taču bija sajūta, ka gribētos darbu atdot iesniedzējam, lai viņš to padara vēl labāku. Taču es saprotu, ka tas prasa arī daudz laika un resursu.

Es novēroju arī visai lielus kontrastus. Katrā konkursā ir pāris tādu darbu, par kuriem šķiet — ja cilvēks būtu apvaicājies saviem draugiem vai mammai, vai šo projektu iesniegt ir laba ideja, viņi, visticamāk, ieteiktu pie tā vēl nedaudz piestrādāt.

Kā noritēja vērtēšanas process, vai bija viegli salīdzināt iesniegtos darbus?

Žūrijai šīs bija ļoti aizraujošas dienas. Katrs no mums pārstāvēja atšķirīgu disciplīnu, katram bija savs skatījums, savas idejas, kultūras fons, no kura projektus uzlūkot. Tāpēc bija ļoti interesanti kopā sarunāties par dizainu pēc būtības.

Taču salīdzināt bija grūti. Starp iesniegtajiem bija divi lieliski burtveidoli, bet kā salīdzināt fontu ar interjeru? Tomēr mēs panācām, ka finālistu divdesmitnieks sniedz skaidru pārskatu par labāko, kas bija iesniegts. Galu galā, labs koncepts ir un paliek labs koncepts. Tā bija arī katra žūrijas locekļa personiskā izšķiršanās — ko es vērtēju augstāk, ideju vai izpildījumu? Ir viegli izdarīt izvēli, ja ir abas šīs komponentes. Labs piemērs bija Liepājas pilsētas mājaslapa. Tā bija izcili izstrādāta, ar spēcīgu UX (lietotāja pieredzi). Piemērota pašvaldībai, nekā liderīga, bet ļoti pievilcīga. Labas pašvaldības mājaslapas mērķis ir ietaupīt lietotājam tajā pavadīto laiku. Ja dizains “strādā” labi, tu to pat nepamani. Šādu mājaslapu ir grūti salīdzināt ar dizaina risinājumiem, kas ir radīti tieši tāpēc, lai tos ievērotu. Konkursā bija iesniegtas vairākas spēcīgas mājaslapas. Es gribētu to uzsvērt, jo tas nav dizains, ko mēs mēdzam apbrīnot žurnālos. Tas ir līdzīgi kā ar tiesnesi futbola mačā — ja viņš ir bijis labs, neviens viņu pat neatceras. (Smejas.)

Vai varat minēt vēl kādus favorītus starp iesniegtajiem darbiem?

Filmu festivāls noteikti izcēlās. Visi bijām vienisprātis, ka tā ir 360 grādu kampaņa, vizuāli ļoti pievilcīga un atmiņā paliekoša. Ir grūti izveidot tik visaptverošu risinājumu, sākot no video līdz trīsdimensionāliem objektiem, kas vienlaikus izskatās tik vienkāršs.

Man ļoti patika arī “Star Wrap” lampa. Gaismas ķermeņi parasti ir diezgan trausli un grūti transportējami, bet viņi bija pārvērtuši šīs problēmas par efektu. Lampa iegūst savu formu, izņemot to no vakuuma iepakojuma, un tā ir estētiski pievilcīga. Dizaineram ir jādomā par visādiem apgrūtinājumiem — vides jautājumiem, iepakojumu, izmaksām utt. Daudzus tas atgrūž, bet šis ir labs piemērs studentiem un jaunajiem dizaineriem, ka uz problēmām var paskatīties arī citādāk un izmantot tās savā labā.

Kāds, jūsuprāt, ir labs dizains?

Ja, sastopoties ar dizainu, tava pirmā reakcija ir: “Kur gan tas bija agrāk?!”, tas ir labs dizains. Vēl, — un tā, jādomā, ir Dītera Rama ietekme, — man personiski šķiet simpātiska “mazāk ir vairāk” ideja. Tas, ka tu ar minimāliem līdzekļiem spēj nodot ļoti spēcīgu vēstījumu.

Es novērtēju arī kontrastus dizainā, jo, saliekot kopā pretējus elementus, tie sāk dialogu savā starpā. Tas ir ļoti vienkārši, un šo efektu var panākt visdažādākajos veidos — spēlējoties ar dimensijām, krāsām, tekstūrām. Ja tas tiek darīts apzināti un gudri, tas vienmēr padara dizainu labāku.

Dažreiz arī humors ir svarīgs, kaut gan tā ir viena no sarežģītākajām lietām, un man pašam tas īpaši nepadodas. Bet humors vienkārši padara cilvēku priecīgu, tas ir svarīgi!

Tomēr, manuprāt, būtiska dizaina loma ir ne tikai padarīt dzīvi ērtāku, bet arī patiesāku. Likt cilvēkiem apzināties, kas pasaulē notiek. Ņemot vērā Latvijas politisko situāciju, es biju gaidījis, ka konkursā būs iesniegti vairāk politiski motivēti pilsoniskā aktīvisma dizaini.

Jums pašam ir tehniskā izglītība, kā pievērsāties dizainam un ko tā ietekmējusi?

Es sāku savu karjeru kā inženieris, bet es neredzu tajā nekādas pretrunas ar dizainu. Šo gadu laikā es veidoju “G–star”, un “G-star” veidoja mani. Veidojot mēbeles, es strādāju ar plakaniem materiāliem kā tērauds, ko vajag locīt, metināt, lai no tā izgatavotu trīsdimensionālu objektu. Ar apģērbu ir tas pats — to konstruē ap cilvēka ķermeni, lai panāktu ērtu un glītu rezultātu. “G–star” apģērbs ir kā arhitektūra. Šajā ziņā tas pirmkārt ir tehnisks un materiālā balstīts uzdevums. Ar manu tehnisko fonu “G-star” man likās pavisam loģiska izvēle.

Es varu ieteikt ikvienam iegūt pēc iespējas vairāk tehnisku zināšanu. Tas palīdz, jo tu saproti, kā reāli izgatavot lietas, un tā ir tā daļa, kur dizaineri, kam nav šādas izglītības, bieži kļūdās. Tu vari iestāties tehniskajā universitātē uzreiz pēc augstskolas un studēt mākslu 40 gadu vecumā. Daudzi tā dara. Bet iestāties tehniskajā universitātē, kad tev ir 40, jau ir krietni sarežģītāk.

Turklāt tehniskā izglītība ļauj trenēt analītisko domāšanu, spēju plānot, argumentēt. Jo kaut kas var “likties” labi, un es arī sāku ar to, kas “liekas” labi, bet pēc tam tev to jāspēj izskaidrot citiem. Ja tu, runājot ar investoriem, balstīsies uz sajūtām, tu nesaņemsi daudz piedāvājumu. Tev jāspēj skaidri formulēt, kāpēc kaut kas ir labs.

Intervijas autore: Veronika Viļuma