Centrā — cilvēks. Intervija ar Kasparu Auzarēju–Auzeru

Centrā — cilvēks. Intervija ar Kasparu Auzarēju–Auzeru

Kādas pārdomas jums radās, vērtējot šogad iesniegtos darbus?


Novēroju acīmredzamu šķautni starp tiem digitālajiem darbiem, kur ir tos vienkārši mēģināts uztaisīt smukus, un tiem, kuros patiešām ir centrā ielikts cilvēks un dancots ap viņu riņķī, skatoties, kas lietotājam ir vajadzīgs. Kad mēs vērtēšanā skatījāmies Liepājas mājaslapu, Timotijs atzina, ka suņa piereģistrēšana Berlīnē viņam prasījusi pusi dienas. Viņš kaut ko sūtīja, meklēja, zvanīja, neatrada — patērēja savu kognitīvo enerģiju. Liepājas mājaslapas meklētājā viņš nepieciešamo atrada pāris minūtēs.

No laba digitālā dizaina es sagaidu, ka tas atbilst tiem kritērijiem, ko jau 1995. gadā izstrādāja “Nielsen Norman Group” pētnieki, kad publicēja “10 Usability Heuristics for User Interface Design”. Tur ir apkopoti principi, pēc kuriem var novērtēt jebkuru digitālo pakalpojumu, un pamatlietas nav mainījušās. Piemēram “Visibility of System Status” — ir svarīgi saprast, kā sistēma ar tevi komunicē. Tas bija pirmais iemesls, kāpēc es divus trīs digitālos dizainus nevirzīju tālāk savā top 20. Tāpēc, ka es iebridu iekšā mājaslapā, un neredzēju, kur man ir atpakaļceļš.

 
Kādas tendences šobrīd vērojamas digitālajā dizainā?


Es joprojām ticu produktu dizainam un skaistām cilvēku radītām lietām, bet, ja mēs skatāmies uz globālām tendencēm, šogad ir robežšķautne. “Accenture” sadarbībā ar pasaules vadošajiem uzņēmumiem katru gadu apkopo tendences un nosaka piecas prioritātes. Pašlaik fokusā ir mākslīgais intelekts visās sfērās. Arī dati, datu kvalitāte un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšana. Lieliem uzņēmumiem jāsaprot, ko un kā viņi dara ar lietotāju datiem.

Viss arvien vairāk virzās uz to pusi, ka mēs atdodam sevi lielajiem uzņēmumiem un sākam ar to sadzīvot, jo redzam no tā atdevi. “Amazon”  sāka ar grāmatu tirdzniecību, pēc tam ar “Kindle”  tiešā veidā iekļuva tavā guļamistabā un viesistabā — ar “Amazon Prime”  video. Pēc tam viņi ar “Amazon Alexa”  nonāk visā pārējā mājā, klausās tevī.

Drīz vien, balstoties uz taviem paradumiem, māja pati sapratīs, ka tev kaut kā pietrūkst, un, kad tu vakarā atnāksi pēc darba, tur jau šī lieta būs. “Amazon” jau to dara ar savu “Amazon Key”. Tas ir komforta līmenis, uz kuru viss tiecas.

Robežšķautne ir tajā, ka, ja līdz šim mūsu iekārtas, datori, televizori, telefoni, papildināja mūsu dzīvi, tad tagad mūsu dzīves pieredze uz tām balstās. Mēs baudām dzīvi caur šīm lietām.


Kāda loma šajās pārmaiņās ir dizainam?


Dizaineru darbs, nebaidīšanās kļūdīties, prototipēšana — tas viss ir tur iekšā. “Accenture” jau 2013. gadā pateica, ka patiesībā jebkurš uzņēmums ir digitālo pakalpojumu uzņēmums, tikai daži to vēl nezina, nav sapratuši vai nepiekrīt šim jēdzienam.

Ir izpētīts, ka uz 5–8 programmētājiem, kas nodarbojas ar digitālu pakalpojumu izstrādi, ir nepieciešams viens dizainers. Ne tādā izpratnē, ka viņš uztaisīs tā, lai labi izskatās. Ar “smuki” vairs neies cauri. Ir nepieciešama spēja runāt ar citiem cilvēkiem, ieklausīties, padomāt, piedāvāt.

Tradicionāli cilvēki apsēžas un mēģina izdomāt, ko varētu gribēt viņu lietotājs. Viņi jūtas gudri, izdara pieņēmumus un pasūta programmētājiem tos īstenot. Izrādās, tirgū tas nestrādā. 100 tūkstoši ir “noslīcināti”. Bet ir arī otrs variants — piesaistīt dizaineru, kurš kopā ar klientu pastrādā ar dizaina domāšanas metodēm, pamodelē variantus. Uzprasa veselu rindu ar muļķīgiem jautājumiem, kuru atbildes ir ļoti svarīgas. Šādi “notrallinot” krietni mazāk naudas, klients saprot, vai turpināt konkrētajā risinājumā investēt. Tikai tad, kad tas ir izdarīts, nāk cilvēks, kas nodarbojas ar vizuālo dizainu un «iepako» gatavo produktu.


“Accenture” ir Latvijas Dizaina gada balvas galvenais partneris un atbalstītājs. Kas uzņēmumu motivē iesaistīties šajā pasākumā?


Mēs esam lielākais IT uzņēmums Latvijā un nodarbojamies ar tīru “smadzeņu” eksportu. Mēs vēlamies nedaudz koriģēt sabiedrības domu un parādīt, ka Latvija var eksportēt ne tikai koku un tamlīdzīgi, bet arī milzīgas skaitļošanas jaudas, kas ir mūsu galvās. Tā kā vietējais tirgus ir niecīgs, mēs tajā neejam kā ražotājs, bet gan kā izglītotājs, iesaistoties dažādos projektos. Uzņēmuma un arī mana personiskā loma Latvijas Dizaina gada balvā ir izcelt gaismā digitālo dizainu, parādīt, ka tam ir atdeve un dizainers, strādājot šajā jomā, var arī paēst un pabarot vēl kādu savā ģimenē.


Ko jūs sagaidāt no nākamās balvas, un kas darāms, lai digitālie risinājumi arvien vairāk tiktu skatīti dizaina kontekstā?


Es gribētu, lai vismaz puse no iesniegtajiem darbiem būtu digitālais dizains. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ar to nodarbojas, bet daļa no viņiem noteikti nemaz neiedomājas, ka viņiem vajadzētu pieteikties dizaina balvai. Daudzi strādā freelance režīmā un, iespējams, ir tik aizņemti, ka pat nepaskatās, kas notiek apkārt. Varbūt viņi vienkārši nobīstas — ko tad mēs tur darīsim! Kaut gan tā ir radošā industrija, kurā cilvēkiem būtu jābūt lepniem par to, ko viņi dara, un jārunā skaļi.

Mūsu tirgus apstākļos ir grūti koncentrēties uz vienu nišu. Lai Latvijas speciālists sevi nodrošinātu, viņam ir jādara ļoti dažādas lietas. Tomēr šeit ir arī savi plusi — daudziem jauniešiem jāsāk strādāt ļoti agri. 30 gados viņi ir sasnieguši pietiekamu profesionālo briedumu, lai mierīgi konkurētu ar Vācijas vai Zviedrijas četrdesmitgadnieku.

Intervijas autore: Veronika Viļuma